Rīgas Bērnunams vasarā izskatījās kā gleznaina oāze.

Rīgas Bērnunams in the summer looked like a picturesque oasis.

Saules stari siltā gaismā spīdēja cauri vecajām, augstajām logiem.

Sunbeams shone warmly through the old, tall windows.

Pagalmā skraidīja bērni, smejoties un spēlējoties smilšu kastē.

In the yard, children were running around, laughing and playing in the sandbox.

Raimonds, 22 gadus jauns, nesteidzīgi gāja pa bērnunama celiņu.

Raimonds, 22 years old, was leisurely walking along the path of the orphanage.

Viņš rokās turēja mazu somu, kurā bija bildes un dažas vecas grāmatas no viņa un Elzas bērnības.

He was holding a small bag containing pictures and a few old books from his and Elza's childhood.

Elza bija viņa jaunākā māsa, 10 gadus jauna.

Elza was his younger sister, 10 years old.

Raimondam šodien bija īpaša misija – redzēt Elzu, viņu krietni ilgāku laiku neredzēto māsu.

Raimonds had a special mission today – to see Elza, his sister whom he hadn't seen for a long time.

Viņu savā laikā bija adoptējusi cita ģimene.

She had been adopted by another family at some point.

Viņam bija jāievēro stingras apmeklējuma prasības un noteikumi, bet viņš solīja būt godīgs.

He had to adhere to strict visitation requirements and rules, but he promised to be honest.

Kad viņš ienāca bērnunama zālē, viņš pieklājīgi vērsās pie darbinieces.

When he entered the hall of the orphanage, he politely addressed an employee.

"Labdien, esmu Raimonds, Elzas Klientes brālis.

"Good afternoon, I am Raimonds, Elza Klientes' brother.

Es vēlos viņu satikt," viņš klusi teica.

I would like to see her," he quietly said.

Kad viņi beidzot piekrita, Elza tika atvesta uz satikšanos.

When they finally agreed, Elza was brought in for the meeting.

Viņa pirmo reizi ieraudzīja Raimondu un apstājās durvīs.

She saw Raimonds for the first time and stopped at the door.

Viņa bija ziņkārīga, bet arī nedaudz baidījās.

She was curious but also a little afraid.

Viņai viņš bija svešinieks, taču ar kādu sirds daļu cerēja, ka Raimonds varētu stāstīt par pagātni.

To her, he was a stranger, but with some part of her heart, she hoped that Raimonds could tell her about the past.

Raimonds smaidīdams piecēlās un viegli sacīja: "Sveika, Elza.

Raimonds stood up with a smile and gently said, "Hello, Elza.

Esmu tavs brālis.

I'm your brother.

Man ir dažas bildes un stāsti, kurus vēlētos dalīties ar tevi.

I have some pictures and stories I'd like to share with you."

"Elza klusēja, skatoties uz viņu.

Elza remained silent, looking at him.

Viņas sirds atbildēja, bet prāts vēl turējās atpakaļ.

Her heart responded, but her mind was still holding back.

Viņa ātri apsēdās uz soliņa, klēpī sakrustojot rokas.

She quickly sat down on a bench, crossing her hands in her lap.

Raimonds atvēra somu un izņēma vecu ģimenes bildi.

Raimonds opened the bag and took out an old family photo.

"Te, skaties.

"Here, look.

Tā esi tu un es bērnībā pie vecmammas mājas.

That's you and me as kids at grandma's house.

Mūsu vecāki bija ļoti lepni par mums," viņš teica.

Our parents were very proud of us," he said.

Elzas acis aizraudzīgi pavērās uz bildi.

Elza's eyes looked at the picture thoughtfully.

Viņa klusām vaicāja, "Ko vēl tu atceries par viņiem?

She quietly asked, "What else do you remember about them?"

"Raimonds sāka stāstīt par mazajiem piedzīvojumiem laukos, par kopīgām dziesmām un smiekliem, kurus viņi kādreiz dalīja.

Raimonds began to recount small adventures in the countryside, shared songs, and laughter they once had.

Elza lēnām atmaiga.

Elza slowly began to relax.

Viņas sirds piepildījās ar siltumu un pazīstamu, bet aizmirstu mīlestību.

Her heart filled with warmth and familiar, though forgotten, love.

Kad saules pulkstenis gaismodrošinājās un vēl vairāk izgaismoja viņu sastapšanos, Elza vērsās pie Raimonda.

As the sundial brightened and further illuminated their encounter, Elza turned to Raimonds.

"Vecāki man stāstīja, ka man ir brālis, kas mani vienmēr mīl," viņa čukstus sacīja.

"The parents told me I have a brother who always loves me," she whispered.

Raimonds klusi piegāja pie viņas, maigi aptvēra viņu un apskāva.

Raimonds quietly approached her, gently wrapped his arms around her, and hugged her.

"Es vienmēr esmu šeit, mazā māsa," viņš piebilda ar sasmaidu.

"I'm always here, little sister," he added with a smile.

Tajā momentā klusums apstājās.

At that moment, the silence stopped.

Abi brāļi un māsas jutās kā mājās, tuvu viens otram - tā, it kā nekas viņus nebūtu nošķīris.

Both brother and sister felt at home, close to each other – as if nothing had separated them.

Šajā saulainajā pēcpusdienā, vecajā Rīgas Bērnunamā, viņu sirdīs atgriezās siltuma sajūta un ģimenes mīlestība.

On this sunny afternoon, in the old Rīgas Bērnunams, warmth and family love returned to their hearts.