FluentFiction - Latvian

Finding Hope Among Snowflakes: A Valentine’s Day Journey

FluentFiction - Latvian

14m 09sFebruary 19, 2026
Checking access...

Loading audio...

Finding Hope Among Snowflakes: A Valentine’s Day Journey

1x
0:000:00

Sign in for Premium Access

Sign in to access ad-free premium audio for this episode with a FluentFiction Plus subscription.

View Mode:
  • Sniegs maigi klāja ceļus parkā netālu no Daugavas.

    The snow gently covered the roads in the park near the Daugava.

  • Jānis stāvēja pie soliņa, skatoties uz upi zem pelēkām debesīm.

    Jānis stood by the bench, looking at the river under the gray skies.

  • Visiem bija siltās dūnu jakas, arī Annai, kura pienāca pie viņa.

    Everyone wore warm down jackets, including Anna, who approached him.

  • "Kā tu jūties?

    "How are you feeling?"

  • " viņa jautāja, rūpējoties par Jāņa stāvokli.

    she asked, concerned about Jānis' condition.

  • Viņš uz brīdi klusēja, negribēja atzīt, cik ļoti viņš bija noraizējies.

    He was silent for a moment, unwilling to admit how worried he was.

  • Viņam šķita, ka, pasakot vārdus, viņš zaudētu kontroli pār savām jūtām.

    It seemed to him that by speaking the words, he would lose control over his emotions.

  • "Es nezinu," viņš beidzot atbildēja, noliecot galvu.

    "I don't know," he finally replied, bowing his head.

  • "Ilze būs labi," Anna teica izjustā balsī, pieminot viņa māsu, kura atradās slimnīcā.

    "Ilze will be alright," Anna said in a heartfelt voice, mentioning his sister who was in the hospital.

  • Jānis pavēra acis, meklējot mierinājumu sniegainā ainavā.

    Jānis opened his eyes, seeking solace in the snowy landscape.

  • Viņš atgādināja sev, ka ir jāpaliek stipram.

    He reminded himself that he had to stay strong.

  • Anna acīmredzami vēlējās palīdzēt, bet viņš bija pieradis atrisināt problēmas viens pats.

    Anna obviously wanted to help, but he was used to solving problems alone.

  • Šodien tas bija grūtāk nekā jebkad agrāk.

    Today it was harder than ever before.

  • Pēkšņi telefons vibrēja kabatā.

    Suddenly, the phone vibrated in his pocket.

  • Jāņa roka sastinga, sirds gāja pa priekšu prātam.

    Jānis' hand froze, his heart raced ahead of his mind.

  • Viņš paņēma telefonu un pacēla to pie auss.

    He took out the phone and brought it to his ear.

  • "Jā?

    "Yes?"

  • "Bija Ārsta balss.

    It was the Doctor's voice.

  • Siltums viņa stostījās sirdī, jo viņš dzirdēja vārdus: "Ilze ir stabila.

    Warmth fluttered in his heart as he heard the words: "Ilze is stable.

  • Viņa atgūsies.

    She will recover."

  • "Jānis izsauca elpu, kuru pat nebija pamanījis, ka aizturējis.

    Jānis exhaled a breath he hadn’t realized he was holding.

  • Aizvēris acis, viņš sāka smaidīt.

    Closing his eyes, he began to smile.

  • Viņa rokas noslīdēja no telefona.

    His hands slipped from the phone.

  • Viņš paskatījās uz Annu un nozīmīgi pamāja.

    He looked at Anna and nodded meaningfully.

  • "Viņa būs labi," viņš teica, nebeidzot smaidīt.

    "She will be okay," he said, unable to stop smiling.

  • Annas sejas izteiksme mainījās uz atvieglojuma.

    Anna's expression changed to one of relief.

  • Viņa apskāva Jāni, un viņam pirmo reizi šķita, ka šī apkampšana palīdzēja vairāk, nekā viņš jebkad varēja noticēt.

    She hugged Jānis, and for the first time, he felt that this embrace helped more than he had ever believed possible.

  • Jānis saprata, cik svarīgi ir nepalikt vienam.

    Jānis realized how important it was not to be alone.

  • Dzīve varētu būt grūta, bet viņš nebija viens.

    Life could be tough, but he wasn't alone.

  • Ar katru sniega pārslu, kas klusi krita no debesīm, viņš pieņēma šo jauno atziņu.

    With every snowflake quietly falling from the sky, he embraced this newfound insight.

  • Šodien Valentīna diena īpaši atgādināja mīlestību un rūpes.

    Today, Valentine’s Day, especially reminded him of love and care.

  • Visi trīs – Jānis, Anna un Ilze – šajā klusajā parkā saņēma jaunu sākumu.

    The three of them – Jānis, Anna, and Ilze – received a new beginning in this quiet park.

  • Un Jānis nekad neaizmirsīs stundas, kuras pavadīja, gaidot ziņas, kas veidoja viņu spēcīgāku un gudrāku par to, kā rāda savas emocijas un dalīties ar tām.

    And Jānis would never forget the hours spent waiting for news that made him stronger and wiser in how to show his emotions and share them.