Rīgas Centrāltirgus vienmēr virmo kustībā.

The Rīgas Centrāltirgus is always bustling with activity.

Cilvēki steidzas no viena stenda pie nākamā, iepērkot svaigus dārzeņus un vietējos gardumus.

People hurry from one stall to the next, buying fresh vegetables and local delicacies.

Gaiss ir auksts un asa, ziema Rīgā ir pilnā sparā, un tuvojoties Sveču dienai, viss šķiet mazliet burvīgāks.

The air is cold and sharp, winter in Rīgā is in full swing, and with Sveču Day approaching, everything feels a bit more magical.

Mārtiņš pastaigājas starp gaļas un zivju paviljoniem, nepieciešams papildināt mājas krājumus.

Mārtiņš strolls between the meat and fish pavilions, needing to replenish the household supplies.

Viņš strādā grūti, bieži aizmirstot par savu veselību.

He works hard, often forgetting about his health.

Viņa prātā vienmēr ir doma par ģimenes nodrošināšanu.

His mind is always occupied with thoughts of providing for the family.

Šodien viņš jūtas īpaši noguris.

Today, he feels especially tired.

Tieši tad, kad Mārtiņš pieturas pie maizes stendu, viņu pārsteidz pēkšņas, intensīvas krūškurvja sāpes.

Just as Mārtiņš stops by the bread stall, he is caught off guard by sudden, intense chest pain.

Tas liek viņam apstāties, viņa seja kļūst bāla.

It makes him stop, his face turns pale.

Apkārtējā tirgus burzma aiziet nemanīti garām, aukstie cilvēki steidzas tālāk savos darbos.

The surrounding market hustle passes by unnoticed, with cold people rushing ahead with their tasks.

Viņš dziļi ieelpo, cerot, ka sāpes mazināsies.

He takes a deep breath, hoping the pain will subside.

Mārtiņš aizver acis un atsāpošs nosēžas uz tuvākā sola.

Mārtiņš closes his eyes and painfully sits on the nearest bench.

Viņa domas kļūst skaidrākas, kad viņš sēž, vērojot cilvēku plūsmu.

His thoughts become clearer as he sits, watching the flow of people.

Viņš saprot, ka, kādu laiku noniecinot savu veselību, varēja novest pie nopietnām sekām.

He realizes that neglecting his health for a while could have led to serious consequences.

Viņam vajadzētu piezvanīt ģimenei, bet viņš vilcinās.

He should call his family, but he hesitates.

Ar acs kaklu Mārtiņš pamana sievieti, kura viņam pievērš acīmredzamu uzmanību.

Out of the corner of his eye, Mārtiņš notices a woman giving him obvious attention.

Agnese, kura šeit iepērkas tāpat kā viņš katru trešdienu, pienāk tuvāk.

Agnese, who shops here just like he does every Wednesday, comes closer.

"Vai jūs esat labi?" viņa jautā, pamanot viņa sāpošo sejas izteiksmi.

"Are you alright?" she asks, noticing his pained expression.

"Es nekas... tikai vajag mazliet atpūsties," Mārtiņš aizrijies atbild.

"I'm okay... just need a little rest," Mārtiņš answers, struggling.

Bet Agnese nepiekāpjas.

But Agnese does not relent.

"Tas neizskatās labi. Ļaujiet man piezvanīt ātrajiem!" viņa uzstājīgi saka, jau izvelkot tālruni.

"This doesn’t look good. Let me call for an ambulance!" she insists, already taking out her phone.

Viena daļa Mārtiņa pretojas, nevēloties nevienu traucēt, bet citas sāpes kļūst nepanesamas.

Part of Mārtiņš resists, not wanting to bother anyone, but the other part finds the pain unbearable.

Beidzot viņš piekrīt.

Finally, he agrees.

Ātrā palīdzība ierodas ātri, un viņu aizved uz slimnīcu.

The ambulance arrives quickly and takes him to the hospital.

Slimnīcas gaišajos koridoros Mārtiņš jūtas nedroši, bet mediķi saka, ka viņam vajadzētu atpūsties un neuztraukties.

In the bright hospital corridors, Mārtiņš feels uncertain, but the medics say he should rest and not worry.

Viņa ģimene drīz vien nonāk pie viņa, Jānis un viņa dzīvesbiedre ir uztraukušies.

His family soon arrives, Jānis and his spouse are concerned.

Mārtiņš zina, ka ir pienācis laiks mainīt savas prioritātes.

Mārtiņš knows it's time to change his priorities.

Vēlāk, kad viņa veselība ir stabilizēta, viņš apskauj savus ģimenei.

Later, when his health stabilizes, he hugs his family.

Viņa sirdī ir dzirksts jaudas un sapratnes.

His heart is sparked with a sense of power and understanding.

Mārtiņš saprot, ka viņa ģimenes laime ir cieši saistīta ar viņa paša labsajūtu.

Mārtiņš realizes that his family's happiness is closely tied to his own well-being.

Atveseļošanās ir nedaudz lēna, bet Mārtiņš ir apņēmies veikt izmaiņas.

Recovery is a bit slow, but Mārtiņš is determined to make changes.

Viņš uzsāk jaunu ceļu - veselības ceļu -, solot sev un ģimenei rūpēties arī par citiem dzīves aspektiem.

He embarks on a new path—a health path—promising himself and his family to care for other aspects of life as well.

Sveču dienas simbolika atspīd uguntiņā, kas iededz jaunu sākumu viņa dzīvē.

The symbolism of Sveču Day reflects in the light that ignites a new beginning in his life.