Svaigs sniegs maigi pārklāja Rīgas Vecrīgas bruģi, sniegpārslas sārta dienas gaisā vijās kā mazas zvaigznītes.

Fresh snow gently covered the cobblestones of Rīga's Vecrīga, with snowflakes in the pink daylight swirling like tiny stars.

Tējnīca, ar savām vecajām ķieģeļu sienām un mīkstu apgaismojumu, aicināja iekšā siltumā.

The tearoom, with its old brick walls and soft lighting, invited one inside for warmth.

Aromāts no svaigi vārītas tējas un piparkūkām piepildīja telpu.

The aroma of freshly brewed tea and gingerbread filled the room.

Vēl joprojām lampiņas vizēja pie logiem, atgādinot par pagājušo Ziemassvētku laiku.

The lights still twinkled by the windows, reminiscent of the past Christmas season.

Matīss kopā ar Līgu iegāja iekšā.

Matīss, together with Līga, entered inside.

Viņš apsēdās pie galda netālu no kamīna.

He sat down at a table near the fireplace.

Viņa kabatā žvadzot skanēja taustiņi, taču viņa sirdī bija smags akmens.

Keys jingled in his pocket, but there was a heavy stone in his heart.

Matīss satraukti paskatījās apkārt un izlikās par mierīgu.

Matīss anxiously looked around and pretended to be calm.

Līga, būdama vērīga draudzene un medmāsa, jau sen bija pamanījusi, ka ar Matīsu kaut kas nav kārtībā.

Līga, being an observant friend and a nurse, had long noticed that something was not right with Matīss.

"Matīss, vai viss ir kārtībā?

"Matīss, is everything okay?"

" viņa lēnām jautāja, raugoties uz viņu caur tējas tvaikiem.

she slowly asked, looking at him through the tea steam.

"Saprotu, ka esmu kļuvis par pavisam sliktu komiķi," Matīss iesmējās, taču viņa acīs bija kaut kas trausls.

"I realize I've become quite a poor comedian," Matīss laughed, but there was something fragile in his eyes.

"Es.

"I...

es esmu nedaudz nevesels.

I am feeling somewhat unwell."

"Līgai bija vajadzīga tikai viena acs uz Matīsa sejas, lai saprastu, cik dziļa bija viņa trauksme.

One glance at Matīss' face was enough for Līga to understand the depth of his anxiety.

"Kā varu palīdzēt?

"How can I help?"

" viņa piedāvāja maigi.

she gently offered.

Matīss nopūtās.

Matīss sighed.

Viņš nevarēja turpināt tēlot, viņam bija jāuzticās.

He could no longer continue pretending; he had to confide in her.

"Es jūtos, ka man varētu būt kaut kas nopietns.

"I feel like it might be something serious.

Kaut kas ārpus parastas saaukstēšanās," viņš atzinās, mīļot ar rokām savu tējas krūzi.

Something beyond a common cold," he admitted, cupping his hands around his tea mug.

Līga ievēroja, ka viņa drīzāk dienām atskārta tempu, un uzmanīgi atspēra.

Līga noticed his subtle change, and carefully she encouraged him.

"Es esmu šeit, lai palīdzētu.

"I'm here to help.

Ejam kopā pie ārsta.

Let's go to the doctor together.

Tas ir pirmais solis.

It's the first step."

"Kabatas zvārguļi apklusa, kad Matīss sajuta, ka viņam vairs nav jāslēpjas.

The jingling in his pocket quieted when Matīss realized he no longer had to hide.

"Tiešām?

"Really?"

" viņš jautāja, viegli pārsteigts par Līgas atbalstošo toni.

he asked, slightly surprised by Līga's supportive tone.

"Protams, tu neesi viens pats šajā," viņa sacīja, uzlikdama roku uz viņa pleca, siltumu vēstot skarbo realitāti, kas līdz šim bija viņa vientulīgais noslēpums.

"Of course, you're not alone in this," she said, placing her hand on his shoulder, the warmth a contrast to the harsh reality that had been his solitary secret until now.

Šajā ziemas dienā, tējnīcas siltumā, draudzība un uzticēšanās izkusa kā sniega pārslas uz redeles.

On that winter day, in the warmth of the tearoom, friendship and trust melted like snowflakes on a grille.

Matīss saprata, ka, lūdzot palīdzību, viņš kļūst stiprāks, nevis vājāks.

Matīss realized that by asking for help, he became stronger, not weaker.

Un tā, kamēr sniegpārslas aiz loga turpināja savu mierīgo deju, viņš apņēmās rīkoties un spert soli pretī risinājumam.

And so, while the snowflakes continued their peaceful dance outside the window, he resolved to act and take a step toward a solution.

Līga bija tur blakus, pārliecinot viņu, ka īsti draugi nekad neatstāj novārtā.

Līga was there by his side, reassuring him that true friends never abandon each other.