Rīga bija ietērpusies svētku gaidās.

Rīga was dressed up in anticipation of the holidays.

Centrāltirgus izskatījās kā pasaku zeme, kur pār tirgus paviljoniem krita sniega pārslas, apgaismojot asketu ar krāsainiem LED spīdekļiem.

The Centrāltirgus looked like a fairyland, where snowflakes fell over the market pavilions, illuminating the space with colorful LED lights.

Aromāts no karstā sarkanvīna un grauzdētu kastaņu sajaucās ar aukstās ziemas gaisa svaigumu.

The aroma of hot mulled wine and roasted chestnuts mixed with the crispness of the cold winter air.

Rūta, slimnīcas māsiņa, kas nodevusi sevi rūpēm par citiem, izņēmusi brīvdienu Jaungada vakarā.

Rūta, a hospital nurse dedicated to caring for others, had taken a day off on New Year's Eve.

Viņa staigāja starp stendiem, izjūtot prieku par neparasti brīvo dienu.

She walked among the stalls, delighting in the unusually free day.

Viņa ilgojās pēc piedzīvojuma.

She longed for an adventure.

Šī diena bija laiks viņai pašai.

This day was a time for herself.

Netālu no ķirbju stenda stāvēja Jānis.

Near the pumpkin stall stood Jānis.

Viņa sirds ilgojās pēc sava veikala, bet šodien viņš palīdzēja pircējiem atrast labākos svētku cienastus.

His heart yearned for his own shop, but today he was helping customers find the best holiday treats.

Viņa smaids bija patiess, bet tur bija arī slēptas rūpes par nākotni.

His smile was genuine, but there was also hidden concern about the future.

Viņi satikās, nejauši, kad Rūta iegādājās no viņa pasakainus ābolus.

They met by chance when Rūta purchased some fantastic apples from him.

Bet, tūlīt pēc tam, kad viņa iekoda pirmo kumosu, viņa sajuta dīvainu kņudēšanu rīklē.

But right after taking the first bite, she felt a strange tickling in her throat.

"Vai viss kārtībā?

"Are you okay?"

" jautāja Jānis, redzot, kā Rūta sastinga vietā.

asked Jānis, seeing Rūta freeze in place.

"Es nezinu," viņa teica ar vieglu paniku balsī.

"I don't know," she said with a slight panic in her voice.

"Man vienmēr šķiet, ka reizēm esmu alerģiska.

"It always seems like I might be allergic sometimes."

"Viņas seja sāka kļūt sarkana, elpa kļuva smagāka.

Her face began to turn red, and her breathing became heavier.

Jānim nebija daudz laika pārdomām.

Jānis didn't have much time to think.

Cilvēku pūļi palielinājās.

The crowds were growing.

Viņš zināja, ka šī diena viņam ir svarīga peļņai.

He knew this day was important for his earnings.

Bet, skatoties uz Rūtu, viņš saprata, ka nevar nedomāt par viņas drošību.

But, looking at Rūta, he realized he couldn't ignore her safety.

"Man jādodas ar tevi," viņš noteica, aizvērdams stendu, neraugoties uz gaidošajiem klientiem.

"I have to go with you," he stated, closing his stall despite waiting customers.

Viņi ātri devās uz tuvāko aptieku.

They quickly headed to the nearest pharmacy.

Rūta sakļuva pie Jāņa, uzticoties viņam, lai arī sirdij sitās strauji.

Rūta clung to Jānis, trusting him, even though her heart was racing.

Tas bija dīvains piedzīvojums, par kādu viņa nebūtu iedomājusies, bet viņa tajā brīdī uzticējās viņam pilnībā.

It was a strange adventure she wouldn't have imagined, but at that moment, she trusted him completely.

Aptiekā farmaceits ātri palīdzēja.

In the pharmacy, the pharmacist quickly helped.

Drīz Rūta sajuta atvieglojumu.

Soon, Rūta felt relief.

Viņa varēja atkal elpot viegli.

She could breathe easily again.

Jānis stāvēja blakus, atvieglots arī viņš.

Jānis stood next to her, relieved as well.

"Es nekad nebūtu varējusi to izdarīt bez tevis," viņa teica, smaidot viņam.

"I never could have done it without you," she said, smiling at him.

Viņi kopā izgāja atpakaļ tirgus laukā.

They walked back together to the market square.

Rūta tagad juta, ka viņas dienai bija piešķirta kaut kas negaidīti īsts.

Rūta now felt that her day had gained something unexpectedly real.

Pateicoties Jānim, viņa atrada bruņurupuci, lai mainītu savu dzīvi.

Thanks to Jānis, she found a way to change her life.

"Es gribētu to nosvinēt ar kādu karstu dzērienu," piedāvāja Jānis.

"I'd like to celebrate with a hot drink," Jānis offered.

"Mans darbnīca gaidīs.

"My shop can wait."

"Tā viņi kopā, pastaigājoties starp koka mājiņām un klausoties uguņošanas skaņas, vienojās svinēt Jauno gadu ar cerībām uz nākotni.

So, wandering among the wooden stalls and listening to the sounds of fireworks, they agreed to celebrate the New Year with hopes for the future.

Rūta nolēma ļaut citiem rūpēties par viņu, un Jānis atrada sev jaunu draudzību un iedrošinājumu īstenot savus sapņus.

Rūta decided to let others care for her, while Jānis found a new friendship and encouragement to pursue his dreams.