Rīgas Ziemassvētku tirdziņš dzirkstīja gaismās un prieka pilnā sarunās.

The Rīgas Christmas market sparkled with lights and cheerful conversations.

Gaiss bija auksts un dzestrs, un visapkārt smaržoja pēc karstvīna un piparkūkām.

The air was cold and crisp, and everywhere smelled of mulled wine and gingerbread.

Cilvēki steidzās, sildīja plaukstas ar karstiem dzērieniem un baudīja svētku atmosfēru.

People hurried about, warming their hands with hot drinks and enjoying the festive atmosphere.

Pie viena no koka veikaliņiem stāvēja Elīna.

By one of the wooden stalls stood Elīna.

Viņa tikko atgriezusies Latvijā pēc ilgas dzīves ārzemēs un uzreiz iegriezās te, lai sajustu Ziemassvētku burvību.

She had just returned to Latvia after living abroad for a long time and immediately stopped by here to feel the magic of Christmas.

Elīna piepeši sastapās ar pazīstamu seju ar smaidu.

Elīna suddenly encountered a familiar face with a smile.

Tā bija Mārtiņš.

It was Mārtiņš.

Viņš tirgoja skaisti izgatavotas koka rotaļlietas, kā viņš to bija darījis jau gadiem.

He was selling beautifully crafted wooden toys, as he had been doing for years.

Viņi pēkšņi sastapās tieši tur, kur gadiem atpakaļ bija šķīrušies.

They suddenly met right there where they had parted years ago.

Laika rats viņus atkal saveda kopā tieši šajā īpašajā mirklī.

The wheel of time brought them together again at this special moment.

Elīna saņēmās un soli pie soļa piegāja pie Mārtiņa stenda.

Elīna gathered herself and, step by step, approached Mārtiņš's stand.

"Sveiks, Mārtiņ," viņa teica, sirds pukstējot stipri.

"Hello, Mārtiņ," she said, her heart beating strongly.

"Ārprāts, cik ilgi nav būts šeit."

"Oh my, it's been so long since I've been here."

Mārtiņš nedaudz sažņaudza dūres kabatās, bet tad uzsmaidīja.

Mārtiņš clenched his fists slightly in his pockets but then smiled.

"Elīna... sen neesmu tevi redzējis. Vai esi atgriezusies uz palikšanu?" viņš jautāja, cerību izteiksmē.

"Elīna... I haven't seen you in a long time. Are you back for good?" he asked, with a hopeful expression.

Viņi abi sāka sarunu, kurā valdīja neliels mulsums un daudz neatbildētu jautājumu.

They both started a conversation filled with a slight awkwardness and many unanswered questions.

Elīna vēlējās saprast, vai gadu gaitā pieņemtie lēmumi bija pareizi.

Elīna wanted to understand if the decisions made over the years were right.

Vai aizbraukšana bija vajadzīga?

Was leaving necessary?

Un vai sāpes, ko viņa toreiz sajuta, patiesi bija liktenīgas?

And was the pain she felt back then truly inevitable?

"Mārtiņ," Elīna pamēģināja uzsākt tēmu, kas sēdēja smagāka par Ziemassvētku rotaļām.

"Mārtiņ," Elīna attempted to broach the topic heavier than Christmas toys.

"Kāpēc mēs to nepārrunājām? Es bieži domāju par to, kā būtu, ja..."

"Why didn't we discuss it? I often think about what it would have been like if..."

Savukārt Mārtiņš nespēja noturēt ilgi sakrājušās emocijas.

Meanwhile, Mārtiņš couldn't hold back the emotions long accumulated.

"Es gribu zināt, kāpēc tu aizbrauci." Viņa balsī bija sāpes, bet arī cerība.

"I want to know why you left." There was pain in his voice, but also hope.

Kad pēkšņa strāvas izslēgšanās ietin Rīgas tirdziņu tumsā, abi apstājās.

When a sudden power outage wrapped the Rīga market in darkness, they both stopped.

Līdz tikai mazās gaismiņas no dekoriem deva tēlainu spīdumu, izraisot netveramu maģiju.

Only the small lights from the decorations provided a picturesque glow, evoking an intangible magic.

Šajā puskrēslas laikā viņi bija spiesti sakārtot savas emocijas.

In this twilight, they were forced to sort out their emotions.

"Mārtiņ, varbūt mēs varam mēģināt vēlreiz," teica Elīna, liekot katram sirdspukstam skanēt skaļāk nekā apkārtējo jautrībai.

"Mārtiņ, maybe we can try again," said Elīna, making each heartbeat louder than the surrounding merriment.

Mārtiņš klusi piekrita.

Mārtiņš quietly agreed.

Viņš zināja, ka pagūt neatgriezīsies, bet varēja sapņot par nākotni.

He knew that they couldn't go back, but he could dream about the future.

Kad gaisma atkal atgriezās, tirdziņš apmirdzēja Elīnu un Mārtiņu silti un draudzīgi.

When the lights returned, the market illuminated Elīna and Mārtiņš warmly and amicably.

Viņi abi šķīrās, apņemti jaunas izpratnes.

They parted, embraced by a new understanding.

Elīna nolēma palikt Latvijā, bet Mārtiņš dvēselē glabāja cerību uz jaunu ceļu.

Elīna decided to stay in Latvia, while Mārtiņš kept a hope for a new path in his soul.

Viņu pagātne bija kļuvusi par pamatu nākotnei, kurā jaunas iespējas gaidīja abu ceļa galā.

Their past had become the foundation for a future where new opportunities awaited at the end of their journey.