Ziema Rīgas šaurajās ielās bija īpašs laiks.

Winter in the narrow streets of Rīga was a special time.

Sniegs bezgalīgi sniga no debesīm un klāja visu ar baltu segu.

Snow endlessly fell from the sky, covering everything with a white blanket.

Elīna ieradās pie vecākiem, meklējot mieru un jaunas sākotnes iespēju.

Elīna came to her parents, seeking peace and a chance for a new beginning.

Viņa bija līdzi paņēmusi piecgadīgo dēlu Mārci.

She had brought her five-year-old son Mārcis with her.

Mārcis bija ziņkārīgs un pilns enerģijas, viņš bija drošs iemesls Elīnas smaidam pat grūtākajās dienās.

Mārcis was curious and full of energy; he was a sure reason for Elīna's smile even on the hardest days.

Vecmeistaru darbnīca bija Elīnas tēva lepnums.

The master craftsman's workshop was Elīna's father's pride.

Tā bija pārvērtusies par mājās rosīguma centru, kur gadu gaitā tika radītas brīnišķīgas koka rotaļlietas.

It had turned into the bustling center of the home, where over the years, wonderful wooden toys were created.

Telpā bija silti, un no kamīna virmoja uguns gaisma, atspīdot uz brīnišķīgi izgatavotām dzintara figūriņām un citām ģimenes dārgumiem.

The room was warm, and light shimmered from the fire, reflecting off beautifully crafted amber figurines and other family treasures.

Zane, Elīnas māsa, kuru viņa ilgojās satikt, bija turpat.

Zane, Elīna's sister, whom she longed to meet, was there.

Zane vienmēr bija acīgā, ar uzkritušo matu šķipsnu pār vienu aci, vērojot visus apkārt gandrīz kā spriedēja.

Zane always had a sharp eye, with a lock of hair fallen over one eye, observing everyone around almost like a judge.

Bija neliels saspīlējums no bērnības skandāliem, kas vēl ļepoja pa abu māsu starpā.

There was a slight tension from childhood scandals that still lingered between the two sisters.

Tomēr šādos laikos ģimene bija vissvarīgākais.

Nevertheless, in such times, family was the most important.

Lai gan Elīna vēlējās pasargāt Mārci, viņa vēlējās arī pieturēties pie ģimenes tradīcijas un padarīt svētkus īpašus.

Although Elīna wanted to protect Mārcis, she also wanted to hold onto family traditions and make the holidays special.

Viņa izvēlējās slepeni iemācīties darināt rotaļlietas.

She chose to secretly learn to make toys.

Tas bija veids, kā viņa cerēja atjaunot ģimenes siltumu un piederības sajūtu.

It was her way of hoping to restore the family's warmth and sense of belonging.

Elīna strādāja cītīgi, piepildot darbnīcu ar skaņu skaņām no zāģiem un āmuriem.

Elīna worked diligently, filling the workshop with the sounds of saws and hammers.

Viņa nebija pamanījusi, ka sniegs ārā bija atstājis taku, pa kuru Mazais Mārcis aizgājis pazust pavisam cits – savā pasaulē.

She hadn't noticed that the snow outside had left a trail on which Little Mārcis had disappeared into his own world.

Kad Elīna pacēla acis no darba, viņa ieraudzīja, ka dēls vairs nav.

When Elīna lifted her eyes from her work, she saw that her son was no longer there.

Panika pārņēma Elīnu.

Panic took over Elīna.

Viņa noskrēja pa kāpnēm, saukdama Mārča vārdu.

She ran down the stairs, calling Mārcis's name.

Zane saprata viņas bailes un, neskatoties uz visiem pagātnes rēaniem, viņas abas vienojās un metās meklējumos.

Zane understood her worry and, despite all the past grievances, they both united and set off on the search.

Viļņos, kā cīniedamās ar sniegputeni, viņas beidzot atrada Mārci.

In the waves, as if battling a snowstorm, they finally found Mārcis.

Viņš bija uzcēlis milzīgu sniega cietoksni pie māju pagalma kāršu lauka.

He had built a massive snow fort in the backyard's card field.

Viņš smaidīja un viķoja, kad ieraudzīja mammas un tantes sejās izplūstošo vieglo atvieglojumu un smieklus.

He smiled and laughed when he saw the relief and laughter spreading across his mom's and aunt's faces.

Atpakaļ darbnīcā, viņas bija kopā ar Mārci.

Back in the workshop, they were together with Mārcis.

Tur, blakus kamīnam, trijatā viņi ķērās darīt ko, ko nekad agrāk nebija darījuši – viņi sāka veidot kopīgu rotaļlietu.

There, by the fireplace, the three of them began to do something they had never done before—they started to create a joint toy.

Elīnai bija skaidrs, ka viņa bija stipra – tikpat stipra, cik nepieciešams, lai būtu labākais paraugs viņas dēlam.

Elīna realized that she was strong—strong enough to be the best role model for her son.

Un tā, šie Ziemassvētki nebija tikai laiks kopā ar ģimeni, bet arī atklājums par to, ko patiesi nozīmē atgūšana un mīlestība.

And thus, these Christmases were not just a time spent with family but also a discovery of what recovery and love truly mean.

Starp koka putekļiem un dzirkstelēm no uguns Elīna jutās, it kā būtu atradusi jaunu māju pašā sirdī – savā ģimenē.

Amidst the wood dust and sparks from the fire, Elīna felt as if she had found a new home right in the heart—within her family.