Rīgā, kādā mūsdienīgā biroju ēkā, diena sākās ar rosību.

In Rīga, in a modern office building, the day began with activity.

Lapas ārpus loga bija koši zeltainas un sarkanas.

The leaves outside the window were brightly golden and red.

Rudens vējš tās dzina pa ielām.

The autumn wind was driving them through the streets.

Raimonds sēdēja pie sava galda, blenžot datorā.

Raimonds sat at his desk, staring at the computer.

Viņš jutās noguris.

He felt tired.

Darbs biroja darīja viņu grūtsirdīgu, bet viņam bija sapnis.

The office job made him melancholic, but he had a dream.

Sapnis par mākslu.

A dream of art.

Raimonds sen gribēja kļūt par mākslinieku.

Raimonds had long wanted to become an artist.

Viņš sapņoja par dienu, kad varētu veltīt laiku krāsām un otām, nevis tabulām un atskaitēm.

He dreamed of the day when he could devote his time to colors and brushes instead of tables and reports.

Taču laiks vienmēr trūka.

But time was always lacking.

Pavediens kaut ko mainīt viņam pavērās, kad saņēma uzaicinājumu uz ģimenes vakariņām.

A hint to change something came when he received an invitation to a family dinner.

Tiks svinēta dzimšanas diena.

A birthday would be celebrated.

Raimonda sirds sitās straujāk.

Raimonds' heart beat faster.

Viņš nolēma piezvanīt Ilzei, savai draudzenei.

He decided to call Ilze, his girlfriend.

"Sveika, Ilze," viņš teica, "Es domāju par to, ka šajās vakariņās es varētu parādīt kādu no saviem darbiem.

"Hello, Ilze," he said, "I was thinking that at this dinner I could show one of my works."

" Ilze priecājās par Raimonda ideju, viņa vienmēr ticēja Raimonda talantam.

Ilze was delighted with Raimonds' idea; she always believed in Raimonds' talent.

Birojā Raimonds piegāja pie sava vadītāja Mārisa.

At the office, Raimonds approached his manager, Māris.

"Māris, vai mēs varam parunāt?

"Māris, could we talk?"

" viņš jautāja, cenšoties neizklausīties pārāk uztraukti.

he asked, trying not to sound too anxious.

"Es domāju par iespējām samazināt manus darba stundas," Raimonds turpināja.

"I've been thinking about the possibility of reducing my working hours," Raimonds continued.

Māris pārsteigts paskatījās uz Raimondu.

Māris looked at him in surprise.

"Kāpēc?

"Why?"

" viņš jautāja.

he asked.

Raimonds izskaidroja savu situāciju un sapni par mākslu.

Raimonds explained his situation and dream of art.

Māris klausījās un beigās teica: "Es domāju, ka mēs varam izdomāt kādu risinājumu.

Māris listened and finally said, "I think we can come up with a solution."

"Nākamajā dienā Raimonds gatavoja savus darbus vakariņām.

The next day, Raimonds prepared his works for the dinner.

Krāsu spektrā viņa gleznās atainojās visa rudens krāšņums.

The color spectrum in his paintings depicted all the splendor of autumn.

Kad ģimene un draugi bija pulcējušies, viņš izstādīja savu favorītgleznu.

When family and friends gathered, he displayed his favorite painting.

Tā bija ainava ar vēja dzītām lapām.

It was a landscape with wind-blown leaves.

Klusums pie galda bija ļoti īss, jo drīz aplaudēja visi klātesošie.

The silence at the table was very brief, for soon everyone in attendance applauded.

Raimonds jauta uzmundrinājumu un mīlestību.

Raimonds felt encouragement and love.

"Tas ir pārsteidzoši!

"That's amazing!"

" teica Ilze.

Ilze said.

Viņa ģimene arī plaukšķināja ar lepnumu.

His family also clapped with pride.

Māris uzreiz uzzināja par Raimonda vakaru.

Māris immediately found out about Raimonds' evening.

Viņš piezvanīja, lai aprunātos vēlreiz par darba stundām.

He called to talk again about the working hours.

"Protams, mēs organizēsim tev elastīgākas stundas," teica Māris.

"Of course, we'll arrange for you to have more flexible hours," said Māris.

Šis fakts priecēja Raimondu - viņš varēs apvienot gan darbu, gan savu kaislību.

This fact pleased Raimonds—he could combine both work and his passion.

Raimonds sēdēja pie loga, ārā lapas vēl plīvora zeltā.

Raimonds sat by the window, outside the leaves still shimmering in gold.

Viņš smaidīja un juta, ka beidzot ir atradis ceļu.

He smiled and felt that he had finally found his path.

Viņa sapnis tika dzīvs.

His dream was alive.

Šīs rudens vakariņas bija pāršķērušas viņa dzīves lapu jauna sākumā.

This autumn dinner had turned a new page in his life's book.