
When Pressure Peaks: A Founder’s Journey to Balance
FluentFiction - Latvian
Loading audio...
When Pressure Peaks: A Founder’s Journey to Balance
Sign in for Premium Access
Sign in to access ad-free premium audio for this episode with a FluentFiction Plus subscription.
Jelgavas Start-up Inkubatorā valdīja rosība.
The Jelgavas Start-up Incubator was buzzing with activity.
Telpas bija gaišas un moderni iekārtotas, un katrs stūrītis raisīja ideju plūsmu.
The rooms were bright and modernly furnished, and every corner sparked a flow of ideas.
Rudens lapas ārā rotājās zeltainos toņos, un tas tikai pastiprināja sajūtu, ka sākas kaut kas jauns un svarīgs.
The autumn leaves outside were adorned in golden hues, amplifying the feeling that something new and important was beginning.
Jāņa galvā to juta katra šūna – viņam bija jāprezentē sava ideja.
Jānis felt it in every cell of his body – he had to present his idea.
Spiediens bija milzīgs.
The pressure was immense.
Jānis, ar savu komandu, kas sastāvēja no Laimas un vēl pāris draugu, pavadīja tur daudzas dienas un naktis, gatavojot labāko iespējamo prezentāciju.
Jānis, along with his team, which consisted of Laima and a couple of other friends, spent many days and nights there, preparing the best possible presentation.
Laima allaž bija blakus, palīdzot un uzmundrinot Jāni.
Laima was always by his side, helping and encouraging Jānis.
Viņa bieži teica: "Jāni, tu vari, ticēsim tam kopā!"
She often said, "Jāni, tu vari, ticēsim tam kopā!" ("Jānis, you can do it, we’ll believe in it together!")
Bet stress darīja savu.
But the stress took its toll.
Jānis neļāva sev atpūsties, ēda maz un aizmirsta par atpūtu.
Jānis didn't allow himself to rest, ate little, and forgot about relaxation.
Viņš baidījās no izgāšanās.
He was afraid of failure.
Neviens netika tik tālu, lai neredzētu, ka Jānim ir grūti.
No one came close enough to see that Jānis was struggling.
Taču Laima vienmēr saprata.
However, Laima always understood.
Viņa raizējās un runāja par nepieciešamību atpūsties, bet Jānis neatbildēja.
She worried and talked about the need to rest, but Jānis didn’t respond.
Zane, viņu mentors, bija stingra un prasīga.
Zane, their mentor, was strict and demanding.
Viņa ticēja Jāņa idejām un gribēja, lai viņš demonstrē visu, ko spēj.
She believed in Jānis' ideas and wanted him to showcase everything he could do.
"Tas ir tavs lielais brīdis," viņa atkārtoja, "visiem ir jāredz, cik lieliska ir tava ideja."
"This is your big moment," she repeated, "everyone needs to see how great your idea is."
Šie vārdi lika viņam censties vēl vairāk, neskatoties uz to, ka viņa pašsajūta sāka sūrst.
These words made him push himself even harder, despite his well-being beginning to falter.
No rīta, kad bija jāsāk prezentācija, Jānis bija satraukts.
In the morning, when the presentation was supposed to start, Jānis was anxious.
Istaba piepildījās ar citiem jaunajiem uzņēmējiem.
The room filled up with other young entrepreneurs.
Kad viņš sāka runāt, pēkšņi sajūtās sirdsklauves un smaga elpa.
As he began to speak, he suddenly felt his heart racing and struggled to breathe.
Sāpes krūtīs lika viņam apstāties.
Chest pains forced him to stop.
Viņš skatījās uz Laimu, kura tūlīt patcēlās no krēsla un skrēja pie viņa.
He looked at Laima, who immediately jumped from her chair and ran to him.
"Inhalē! Lēni un dziļi," viņa teica, turot viņu un saucot palīdzību.
"Inhale! Slowly and deeply," she said, holding him and calling for help.
Visi bija pārsteigti, kad situācija izrādījās nopietna.
Everyone was surprised when the situation proved to be serious.
"Mums jāuzgaida," Zane sacīja, rūpējoties par to, lai Jānis atgūtu elpu.
"We need to wait," Zane said, making sure Jānis caught his breath.
Ap Jāni sanāca cilvēki.
People gathered around Jānis.
Viņa lēmumu pieņemšanas spēja bija trausla.
His decision-making ability was fragile.
Viņam bija jāizvēlas.
He had to choose.
Spiežot sevi līdz robežai vai klausīt savai veselībai?
Push himself to the limit or listen to his health?
Laima bija blakus.
Laima was by his side.
Viņa acīs staroja patiesa bažas un rūpes.
Her eyes shone with genuine concern and care.
"Jāni, lūdzu, domā par sevi. Mēs visi par tevi rūpējamies."
"Jāni, please, think of yourself. We all care about you."
Zane, redzot, cik noturīga ir situācija, ierosināja: "Pārcelsim tavu prezentāciju. Tava veselība ir svarīgāka. Tev ir laiks. Parūpējies par sevi."
Zane, seeing how persistent the situation was, suggested, "Let’s reschedule your presentation. Your health is more important. You have time. Take care of yourself."
Pēc ilga klusuma brīža, Jānis uzmet acis apkārt telpai un saprata.
After a long moment of silence, Jānis glanced around the room and realized.
Naudas iegūšana un panākumi nespēs aizstāt viņa veselību.
Securing funds and achieving success would not replace his health.
Viņš saprata, ka ir pienācis laiks mainīt prioritātes.
He understood it was time to change priorities.
Viņš piekrita meklēt palīdzību un ieslīdēja Laimas apskāvienā, pateicoties par atbalstu.
He agreed to seek help and slipped into Laima's embrace, grateful for the support.
Pārējā diena pagāja mierīgāk.
The rest of the day went by more peacefully.
Inkubators turpināja rosīties, bet Jānis bija mācījies vērtīgu mācību.
The incubator continued to be lively, but Jānis had learned a valuable lesson.
Viņam bija iespēja sāk no jauna, apzinoties, ka viņam ir atbalsta un draudzības spēks.
He had the opportunity to start anew, aware that he had the power of support and friendship.
Viņš solīja sev, ka nākamā prezentācija nesākas ar steigu, bet ar atbildību par savu dzīvi.
He promised himself that the next presentation would not begin with haste but with responsibility for his life.