Rīgas internātā tas bija vēl viens vēju pilns vēls vasaras rīts.

In the Rīgas boarding school, it was another windy late summer morning.

Visi skolēni steidzīgi pabeidza brokastis plašajā ēdamzālē, kuras logi paverās uz zaļojošo pļavu un tālākām koku rindām, kas aizsniedz pilsētas robežas.

All the students hastily finished breakfast in the spacious dining hall, whose windows opened to a flourishing meadow and further rows of trees reaching the city limits.

Raimonds, uzticīgs saviem ieradumiem, vienmēr pabeidza ēst ātri, viņa prātu nodarbināja kas cits.

Raimonds, true to his habits, always finished eating quickly, his mind occupied by something else.

Raimonds bija nesen pazaudējis savu veco džemperi, un viņam bija aizdomas, ka tas varētu būt kaut kur skolā.

Raimonds had recently lost his old sweater, and he suspected it might be somewhere in the school.

Tas viņam deva iemeslu izpētīt katru ēkas kaktu.

This gave him a reason to explore every corner of the building.

Kopā ar savu draudzeni Ievu, viņš nolēma pārmeklēt bibliotēku — vietu, kur viņš bieži pavadīja laiku, lasot un mācoties.

Together with his girlfriend Ieva, he decided to search the library—a place where he often spent time reading and studying.

Skola, ar tās gravīšajiem koka grīdām un senajām sienām, bieži šķita kā puzle, kas gaida, lai to atklātu.

The school, with its creaky wooden floors and ancient walls, often seemed like a puzzle waiting to be discovered.

Kļūstot arvien zinātkārāks, Raimonds pamanīja nelielu durvju spraugu aiz vienas plauktu rindas.

Growing more curious, Raimonds noticed a small door crack behind one of the rows of shelves.

"Kas tur," viņš jautāja pa kluso, lūkojoties uz Ievu.

"What's there?" he quietly asked, looking at Ieva.

Ieva nespēcīgi smaidīja.

Ieva smiled weakly.

"Tas droši vien ir tikai vecs pakalpojumu ceļš, Raimond."

"It's probably just an old service path, Raimond."

Bet viņa joprojām sekoja, kad Raimonds spertajā pirmo soli aiz plaša, putekļaina durvju arka.

But she still followed when Raimonds took the first step past the wide, dusty door arch.

Iekšā valdīja senatnīga gaume.

Inside, there was an old-world charm.

Gaisma no kabatas lukturīša krita uz akmens sienām, kas tīras un kārtīgas šķita citādi pamestajam ejam.

The light from the flashlight fell on the stone walls, which seemed clean and orderly, oddly out of place in the otherwise abandoned passageway.

Tieši tad Raimonds paslīdēja pa kādu vecā paklāja malu, un trauksmaina smieklu aura pēkšņi piepildīja istabu, ielīst jau tumšajā ejam.

Just then, Raimonds slipped on the edge of an old rug, and a boisterous aura of laughter suddenly filled the room, seeping into the already dark passage.

No ēnas parādījās siluets.

A silhouette appeared from the shadows.

Tā bija skolas vecais kopējs, kartupelī Krišs, kurš, šķita, zināja visus mājas stāstus.

It was the school's old caretaker, Krišs, who seemed to know all the house's stories.

"Ko šeit darāt, jaunieši?" vecais vīrs jautāja ar draudzīgu, taču noslēpumainu smaidu.

"What are you doing here, young ones?" the old man asked with a friendly yet mysterious smile.

Raimonds, pārsteigts, zvērēja rūpīgi pret veco vīru, bet Krišs vienkārši smējās.

Raimonds, surprised, vowed respect towards the old man, but Krišs simply laughed.

"Nesatraucieties. Es zinu šo eju. Tā pieder man un skolas noslēpumiem."

"Don't worry. I know this passage. It belongs to me and the school's secrets."

Ieva, sākumā skeptiska, pēkšņi sajuta piedzīvojumu garu.

Ieva, initially skeptical, suddenly felt a spirit of adventure.

"Ko jūs ar to domājat?" viņa uzdrošinājās jautāt.

"What do you mean?" she dared to ask.

Krišs paskaidroja, kā šis bija senatoru slepenais ceļš, kad skola bija pilnīgi atšķirīga iestāde.

Krišs explained how this was a secret path for senators when the school was an entirely different institution.

Un tā pagātne bija piemērs tam, cik dīvaini un neparasti bija skolēna dzīve agrāk.

And its past was an example of how strange and unusual a student's life was back then.

Klausoties stāstos par slepenajiem sapulcēm un neparastām notikumiem, Raimonds saprata, ka izvēloties šo ceļu, viņš atklājis ko vairāk par pazudušu džemperi.

Listening to stories about secret meetings and unusual events, Raimonds realized that by choosing this path, he had discovered more than a lost sweater.

Viņš bija atradis vēsturi un piedzīvojumu.

He had found history and adventure.

Kad viņi atgriezās pie durvīm, Krišs lūdza tos paturēt noslēpumu starp sevi.

As they returned to the door, Krišs asked them to keep the secret between themselves.

Raimonds un Ieva nodrošināja, ka viņi neteiks nevienam, izņemot viens otram.

Raimonds and Ieva ensured they wouldn't tell anyone except each other.

Atstājot eju, abiem draugiem bija jauna sapratne — Raimonds bija kļuvis visdrošāks, redzot vēsturi no tik tuva skatupunkta, kamēr Ieva iemācījās, ka reizēm nestandarta situācijas var sniegt negaidītus piedzīvojumus un zināšanu pērles.

As they left the passage, both friends had a new understanding—Raimonds had become more confident, seeing history from such a close perspective, while Ieva learned that sometimes non-standard situations could provide unexpected adventures and pearls of knowledge.

Skola viņiem tagad šķita dzīva pasaka, un viņi abi vērās nākotnē ar acīm, kas jaunas un ziņkārīgas.

The school now seemed like a living fairy tale to them, and they both looked to the future with eyes that were new and curious.