Siltās vasaras pēcpusdienā, Marišs stāvēja pilsētas sirdī, uz modernā debesskrāpja jumta Rīgā.

On a warm summer afternoon, Marišs stood at the heart of the city, on the rooftop of a modern skyscraper in Rīga.

No šejienes viņš varēja redzēt gan veco pilsētu, gan jaunās ēkas, kas cēlās debesīs.

From there, he could see both the old town and the new buildings rising into the sky.

Vējš glāstīja viņa seju, un saule spīdēja spoži.

The wind caressed his face, and the sun shone brightly.

Tā bija pirmā skolas diena pēc vasaras brīvdienām, bet Marišs juta nemieru.

It was the first day of school after summer vacation, but Marišs felt uneasy.

Skola šodien bija pilna ar balsīm un smiekliem.

The school was full of voices and laughter today.

Bet Marišs vienmēr jutās nedaudz atšķirīgs.

But Marišs always felt a little different.

Viņam patika būt vienatnē un domāt par dzīvi un pasauli.

He preferred to be alone and think about life and the world.

Šovasar viņš bija daudz domājis par to, kā atrast savu vietu pasaulē.

This summer, he had thought a lot about how to find his place in the world.

Skolā bija sākusi mācīties jauna meitene - Elīna.

A new girl, Elīna, had started attending the school.

Viņa dievināja arhitektūru, tieši tāpat kā viņš.

She adored architecture, just like he did.

Bet Marišs bija pārāk kautrīgs, lai uzrunātu viņu.

But Marišs was too shy to approach her.

Kad pienāca pusdienlaiks, Marišs izlēma uz brīdi aizbēgt no trokšņainās skolas.

When lunchtime came, Marišs decided to escape the noisy school for a moment.

Viņš devās uz debesskrāpja jumtu, lai sakārtotu savas domas.

He went to the skyscraper's rooftop to organize his thoughts.

Viņš cerēja, ka augstos debesu skatos atradīs mieru un drosmi.

He hoped to find peace and courage in the high views of the sky.

Līdzko viņš bija uzkāpis uz jumta, Marišs saprata, ka nav viens.

As soon as he reached the rooftop, Marišs realized he was not alone.

Tur bija arī Elīna.

Elīna was there too.

Viņa stāvēja pie malas un skatījās uz pilsētu, gluži kā viņš.

She stood at the edge, looking at the city just like he was.

Marišs sastinga.

Marišs froze.

Viņa sirds sāka sisties straujāk.

His heart began to beat faster.

Viņa prāts cīnījās starp vēlmi palikt un vēlmi bēgt.

His mind fought between the desire to stay and the urge to flee.

Elīna pamanīja viņu un pasmaidīja.

Elīna noticed him and smiled.

"Sveiki, Mariš!

"Hello, Mariš!

Vai arī tevi aizrauj šis skats?

Are you also captivated by this view?"

" viņa jautāja.

she asked.

Marišs iekoda lūpā.

Marišs bit his lip.

Viņš juta, kā viņa rokas kļūst sviedrainas.

He felt his hands grow sweaty.

"Jā, ļoti," viņš klusā balsī atbildēja.

"Yes, very much," he replied quietly.

Elīna tuvojās viņam.

Elīna approached him.

"Es zinu, ka mīlu Rīgu.

"I know I love Rīga.

Vecās ēkas šeit ir tik brīnišķīgas.

The old buildings here are so wonderful.

Es vienmēr brīnos, kā tās ir uzceltas.

I always wonder how they were built."

""Laikam tas ir tas, kas mūs vieno," Marišs beidzot saņēma drosmi atbildēt.

"It seems that's what connects us," Marišs finally mustered the courage to respond.

"Arhitektūra ir mana kaislība.

"Architecture is my passion."

"Viņi smaidīja viens otram.

They smiled at each other.

Saruna plūda viegli, kā rīta saulē izkūstoši mākoņi.

The conversation flowed easily, like clouds melting in the morning sun.

Tās stundas uz jumta mainīja Marišu.

Those hours on the rooftop changed Marišs.

Viņš jutās mazliet drosmīgāks, mazliet tuvāk pasaulei un sev.

He felt a little braver, a bit closer to the world and himself.

Vēlāk, kad viņš atgriezās klasē, Marišs sajuta, ka namā starp cilvēkiem veidojas tilti.

Later, when he returned to class, Marišs felt bridges forming among people.

Viņš saprata - dalīšanās intereses spēj pārvarēt jebkuru sociālo barjeru.

He realized that shared interests can overcome any social barrier.

Viņš nebija vairs viens.

He was no longer alone.

Viņam bija draudzene, ar kuru kopīgi sapņot.

He had a friend to dream with.

Un tas bija sākums jaunām izaugsmes un savienojumu iespējām.

And this was the beginning of new growth and connection opportunities.