Siguldas bobsleja un kamaniņu trases virpulis pašā kalna galā sniedz pārsteidzošu skatu.

The dizzying loop of the Sigulda bobsleigh and luge track at the top of the hill offers a stunning view.

Apkārtne vasaras pilnbriedā ir klāta zaļu koku lapotnēm, un pa gaisu virmo savvaļas ziedu smarža.

The surrounding area, in the fullness of summer, is draped in green leafy trees, and the air is filled with the fragrance of wildflowers.

Šajā idilliskajā ainavā stāv divi cilvēki.

In this idyllic landscape stand two people.

Rūta un Jānis.

Rūta and Jānis.

Viņi ir šķirti jau ilgu laiku.

They have been apart for a long time.

Dažreiz šķiet, ka viņus šķir ne tikai attālums, bet arī laiks.

Sometimes it seems that they are separated not only by distance but also by time.

Rūta dzīvo Rīgā.

Rūta lives in Rīga.

Viņa ir talantīga grafiskā dizainere, bet bieži jūtas vientuļa.

She is a talented graphic designer but often feels lonely.

Ilgas pēc Jāņa kļūst arvien stiprākas.

Her longing for Jānis grows ever stronger.

Viņas domas pavada jautājumi par nākotni un kopējo ceļu.

Her thoughts are accompanied by questions about the future and their shared path.

Jānis, turpretī, ir Londonā.

Jānis, on the other hand, is in London.

Finanšu pasaulē viņš ir respektēts profesionālis, bet ilgojas pēc Rūtas pieskāriena un tuvības, kuru attālums nespēj aizstāt.

In the financial world, he is a respected professional, but he yearns for Rūta's touch and closeness that distance cannot replace.

Darbs viņu aizrauj, bet tas nav viss, ko viņš vēlas no dzīves.

The work captivates him, but it is not all he wants from life.

Šovasar abi nolēma satikties Siguldā.

This summer, they decided to meet in Sigulda.

Tā bija reta iespēja atkal būt kopā.

It was a rare chance to be together again.

Viņi cerēja atjaunot savas attiecības.

They hoped to renew their relationship.

Dienā, kad viņi satikās, saule silti spīdēja, un vējš maigi šalcēja cauri lapām.

On the day they met, the sun shone warmly, and the wind gently rustled through the leaves.

Bet viņu sirdīs bija nemiers.

But in their hearts, there was unrest.

Kad viņi kāpa augšup pa bobsleja trasi, vējš spēlējās viņu matos.

As they climbed up the bobsleigh track, the wind played with their hair.

Jānis skatījās tālumā, savas domas aizņemts ar darba e-pastiem, kurus saņēma pat tagad, atvaļinājuma laikā.

Jānis looked into the distance, his thoughts occupied with work emails he received even now, during his vacation.

Rūta saņēmās, lai uzdotu jautājumu, kas viņu mocīja ilgstoši.

Rūta gathered her courage to ask a question that had troubled her for a long time.

"Vai mums vēl ir nākotne?

"Do we still have a future?"

" viņa jautāja.

she asked.

Viņas balss bija kluss, bet tā skanēja pāri vējam.

Her voice was quiet, but it sounded over the wind.

Jānis apstājās.

Jānis stopped.

Viņš zināja, ka nemainīt neko nozīmētu pazaudēt Rūtu uz visiem laikiem.

He knew that changing nothing would mean losing Rūta forever.

Viņi bija apsprieduši viņa aizņemto dzīvi saistībā ar darbu, tomēr nekas nebija mainījies.

They had discussed his busy life related to work, yet nothing had changed.

Viņš paskatījās uz Rūtu, ar skumjām, bet arī apņemšanos acīs.

He looked at Rūta, with sadness but also determination in his eyes.

"Es vēlos, lai mēs būtu kopā," viņš teica.

"I want us to be together," he said.

"Bet man jāiemācās atrast laiku mums.

"But I need to learn to find time for us.

Darbs vienmēr būs, bet tu man esi svarīgāka.

Work will always be there, but you are more important to me."

"Šie vārdi, kaut pavisam vienkārši, sniedza Rūtai cerību.

These words, though simple, gave Rūta hope.

Viņa piegāja tuvāk un paņēma Jāņa roku.

She moved closer and took Jānis's hand.

Viņa jutās drošāka par savu vietu viņa dzīvē.

She felt more secure about her place in his life.

Viņi stāvēja tur, augstu Siguldas trases galā, tobrīd pasaulē bija tikai viņi divi.

They stood there, high at the top of the Sigulda track, and at that moment, in the world, there was only the two of them.

Kāda garāmbraucēja smiekli atgādināja, ka dzīve ir pilna prieka un izaicinājumu.

The laughter of a passerby reminded them that life is full of joy and challenges.

Rūta un Jānis nolēma izvirzīt jaunas prioritātes un cīnīties par savu nākotni kopā.

Rūta and Jānis decided to set new priorities and fight for their future together.

Vējš viņiem apkārt šķita mierīgāks, un viņi devās lejup no trases.

The wind around them seemed calmer, and they headed down from the track.

Rokās sadevušies, viņi jutās gatavi pārvarēt attālumu un laiku, lai sadzīvotu savā pasaulē—kopā.

Hand in hand, they felt ready to overcome distance and time, to live in their world—together.