Saule sildīja Rundāles pils dārzus, kur saujiņa skolēnu no vietējās skolas bija sapulcējusies ekskursijā.

The sun warmed the gardens of Rundāles pils, where a handful of students from the local school had gathered for a field trip.

Laima, zema auguma meitene ar brillēm, stāvēja nostāk, vērojot krāsainos ziedu dobes un meklējot pazīstamas augu sugas.

Laima, a short girl with glasses, stood apart, observing the colorful flower beds and searching for familiar plant species.

Viņa mīlēja vēsturi un dabu, bet bieži palika nomaļus, jo bija kautrīga.

She loved history and nature but often stayed on the sidelines because she was shy.

Netālu no viņas bija Edgars, viņas klasesbiedrs, kurš smējās un devās prieka pilnajās sarunās ar citiem.

Nearby was Edgars, her classmate, laughing and engaging in joyful conversations with others.

Viņu pavadīja skolotāja Silvija, kura mīlēja dārzus un mācēja par tiem stāstīt tā, ka ikviens gribēja klausīties.

They were accompanied by their teacher, Silvija, who loved gardens and had a way of talking about them that made everyone want to listen.

Viņa bija arī atsaucīga un atvēra durvis Laimai, lai viņa justos droši.

She was also supportive and would open the doors for Laima to feel safe.

Laima zināja par Rundāles pils dārziem vairāk nekā lielākā daļa.

Laima knew more about the Rundāles palace gardens than most.

Viņa bija lasījusi par to vēsturi un vēlējās dalīties šajā zināšanā ar pārējiem.

She had read about their history and wanted to share this knowledge with the others.

Tomēr runāt viņai allaž bija grūti.

However, speaking up was always hard for her.

Edgars viņai likās interesants, un viņa vēlējās viņam izstāstīt par dārziem, bet baidījās izteikties nepareizi.

Edgars seemed interesting to her, and she wished to tell him about the gardens, but she was afraid of saying something wrong.

"Drīzās lietus būs," skolotāja saudzīgi atgādināja audzēkņiem.

"It will rain soon," the teacher gently reminded the students.

Melnās mākoņi jau tuvojās.

Dark clouds were already approaching.

Tūlīt pēc tam sākās lietus, un grupa atradās patvērumā zem liela paviljona.

Immediately after, the rain started, and the group took shelter under a large pavilion.

Ikviens bija samircis, bet garastāvoklis nenomāca.

Everyone was soaked, but their spirits were not dampened.

Šis bija īstais brīdis.

This was the right moment.

Laima saņēma elpu.

Laima took a breath.

"Vai jūs zināt, kāpēc šie dārzi ir tik nozīmīgi?" viņa sākusi klusu.

"Do you know why these gardens are so significant?" she began quietly.

Skolēni apklusinājās, Edgars pagrieza galvu uz nu jau mazliet pārsautās meitenes pusi.

The students fell silent, and Edgars turned his head toward the now slightly soaking girl.

Tas deva viņai spēku turpināt.

That gave her the strength to continue.

"Pils dārzi ir veidoti 18. gadsimtā.

"The palace gardens were created in the 18th century.

Tos izstrādājis Francijas ainavu arhitekts.

They were designed by a French landscape architect.

Tik daudz dažādu augu sugām!

So many different plant species!

Mēs varam iedomāties, kā cilvēki toreiz šeit pastaigājās..." viņa stāstīja aizrautīgi.

We can imagine how people strolled here back then..." she recounted passionately.

Visapkārt bija klusums, un visiem šķita, ka lietus daudzkārt trokšņaināks.

All around, there was silence, and it seemed as if the rain was much louder.

Skolotāja Silvija smaidīja, lepni lūkojoties uz savu klases audzēkni.

Teacher Silvija smiled, proudly looking at her student.

Edgars uzmanīgi klausījās, un, kad Laima pabeidza, applaudēja.

Edgars listened attentively, and when Laima finished, he applauded.

"Tu tiešām zini daudz," viņš sacīja.

"You really know a lot," he said.

Laima sajutās gaišāk.

Laima felt brighter.

Laiks pagāja ātri.

Time passed quickly.

Lietus nerimās, bet neviena tas vairs netraucēja.

The rain continued, but it no longer bothered anyone.

Skolēni izlēma izveidot improvizētu pikniku zem paviljona, kur smarža no vasaras lietus un ziedu sajaucās.

The students decided to have an impromptu picnic under the pavilion, where the scent of summer rain and flowers mingled.

Laima piedalījās sarunās, jūtoties vairāk pieņemta.

Laima joined in the conversations, feeling more accepted.

Līdz ekskursijas beigām lietus bija pārstājis.

By the end of the trip, the rain had stopped.

Laima nu zināja, ka viņas zināšanas un kaislība par vēsturi varētu kļūt par tiltu starp viņu un citiem.

Laima now knew that her knowledge and passion for history could become a bridge between her and others.

Laimas sirds bija pildīta ar jaunu pārliecību.

Laima's heart was filled with new confidence.