Vasaras galvenajās dienās, kad gaiss ir smaržīgs no siena un vakaru jūtu siltums, Liene un Mārtiņš devās līgoties savās lielajā ģimenes mājā.

During the main days of summer, when the air is fragrant with hay and the warmth of evening sensations, Liene and Mārtiņš went to celebrate Midsummer in their large family home.

Šis bija īstais laiks, kad vajadzēja sakārtot visu ikdienas rutīnā, jo Jāņu svinības bija jau aiz stūra.

This was the right time to arrange everything in daily routine since the Jāņi festivities were just around the corner.

Mājas virtuve, kur sienas rotātas ar ozolu un papardes zariem, šodien nebija ierastā mierīgā vieta.

The kitchen of the house, where the walls were adorned with oak and fern branches, was not the usual peaceful place today.

Tieši, tā bija kļuvusi par nelielu kaujas lauku, kurā nepatīkamais ienaidnieks bija izrādījies salūzušais trauku mazgājamās mašīnas krāns.

In fact, it had turned into a small battlefield where the unpleasant enemy turned out to be the broken dishwasher faucet.

Mārtiņš pie sevis nopietni sacīja, "Es to izdarīšu pats. Tiksim galā bez meistara."

Mārtiņš said seriously to himself, "I'll do it myself. We can manage without a professional."

Ar skrūvgriezi vienā rokā un durvju piekaramo lampiņu otrā, Mārtiņš pazuda zem trauku mazgājamās mašīnas, atstājot Lieni ar nelielu pārdomu izteiksmi viņa pārgalvības dēļ.

With a screwdriver in one hand and a hanging lamp in the other, Mārtiņš disappeared under the dishwasher, leaving Liene with a slightly contemplative expression due to his rashness.

Liene, kurai bija vairākās sadzīves pieredzes, uzmanīgi vēroja, kā tekošās ūdens straumes plūda pa virtuves grīdu.

Liene, who had more household experience, carefully watched as streams of water flowed across the kitchen floor.

Viņa noburkšķēja, "Mārtiņ, varbūt tomēr saucam meistaru? Pirms plūdu mokošā nakts sāka?"

She grumbled, "Maybe we should call a professional after all, before a night of tormenting floods begins?"

Bet Mārtiņš, nelokāms kā veca ķirve, atbildēja: "Viss kārtībā. Jauna detaļa un viss būs kārtībā. Es to laboju!"

But Mārtiņš, as unyielding as an old axe, replied, "It's all right. A new part, and everything will be fine. I'll fix it!"

Viņam patika domāt, ka ir īsts darbnīcu meistars, tomēr īstenībā, viņa prasmes bieži netika saskaņotas ar lieliem darbiem.

He liked to think of himself as a real workshop master, but in reality, his skills often did not align with large tasks.

Pēkšņi skaļš trokšņs.

Suddenly a loud noise.

Notika neiedomājams - trauku mazgājamā mašīna eksplodēja kā augļu sulas balzāms, izšļācot ūdeni visur apkārt.

The unimaginable happened – the dishwasher exploded like a fruit juice balm, spraying water all over.

Lienes instinkts ātri pārvarēja šoku.

Liene's instinct quickly overcame the shock.

Viņa aizgrieza galveno ūdens krānu, ātri apturot straujo ūdens plūsmu.

She turned off the main water faucet, quickly stopping the rapid flow of water.

Šajā brīdī zvana durvju zvans, ieradušies pirmie Līgo svinību viesi, kuri nevarēja atturēt smiekli, redzot priecīgu trauku ar slapjām pēdām, misambjūgtu Mārtiņu un smietos līksmojošu Lieni.

At that moment, the doorbell rang, announcing the arrival of the first guests of the Līgo celebration, who couldn't hold back laughter upon seeing a cheerful dish with wet feet, a bewildered Mārtiņš, and a gleefully laughing Liene.

Liene, nostājusies blakus Mārtiņam, smējās ar draugiem. "Nu, šķiet, ka tagad mēs visi mācamies, ka sniegt palīdzību ir noderīgāk nekā izjokot likteni!"

Liene, standing next to Mārtiņš, laughed with the guests. "Well, it seems we've all learned that offering help is more useful than tempting fate!"

Mārtiņš nedaudz iekaisa, bet pievienojās smieklam, sajūtot, kā atvieglojums izplūst cauri viņa sirdij.

Mārtiņš blushed slightly but joined in the laughter, feeling the relief flowing through his heart.

Šī negaidītā ūdens lietusgāze bija padarījusi viņu vairāk rūpīgāku un novērtēt kooperāciju.

This unexpected water downpour had made him more cautious and appreciate cooperation.

Tādēļ viņš pieņēma palīdzību no draugiem, un visi kopā saremontēja un notīrīja virtuvi, pārmaiņu process turpinājās līdz pat saulei rietot.

Therefore, he accepted help from friends, and together they repaired and cleaned the kitchen, and the process of transformation continued until the sun set.

Kopīgs darbs un ģimenes siltums viņu attiecības padarīja stiprākas.

Shared work and family warmth strengthened their relationship.

Kad pirmais Jāņu ugunskurs tika aizdedzināts, Mārtiņš zināja, ka vienīgais, ko vajadzēja, ir spējas atzīt savas robežas un būt atklātam ar saviem trūkumiem.

When the first Jāņi bonfire was lit, Mārtiņš knew that the only thing needed was the ability to acknowledge his limits and be honest about his shortcomings.

Un, lai koledžas laikā ceļojot uz perfektuma pasauli, izprast, kas ir patiesa ģimenes saikne.

And during college, while traveling to the world of perfection, to understand what a true family bond is.