Kaut kur pie Rīgas, sākas Enchantee Mežs.

Somewhere near Rīga, the Enchantee Mežs begins.

Tur pavasarī koki ir zaļi un zied lilijas, un gaisā smaržo ziedi.

In the spring, the trees there are green, lilies bloom, and the air smells of flowers.

Šo mežu rotā īpašs ozols.

This forest is adorned by a special oak.

Tas ir vecs un stāv kā majestātiska statuja.

It's old and stands like a majestic statue.

Šopavasar ozola zīlītes ir kļuvušas zelta krāsā.

This spring, the oak's acorns have turned golden.

Tas piesaista cilvēkus.

It draws people in.

Alekandrs un Ilze nedzīvo tālu un bieži apmeklē šo mežu.

Aleksandrs and Ilze don't live far and often visit this forest.

Aleksandrs ir vēsturnieks.

Aleksandrs is a historian.

Viņš tic vecajiem stāstiem par maģiju mežā.

He believes in the old tales of magic in the forest.

Daži saka, ka šis būs burvju mežs.

Some say this will be a magical forest.

Ilze ir botāniķe.

Ilze is a botanist.

Viņa tic zinātnei.

She believes in science.

Kad Ilze dzird par zelta zīlītēm, viņa kļūst zinātkāra.

When Ilze hears about the golden acorns, she becomes curious.

Vai ir kāda zinātniska skaidrojuma?

Is there a scientific explanation?

Piekraste ieskauj ozolu un zīlītes izskatās neparasti.

The coastline surrounds the oak, and the acorns look unusual.

Aleksandrs vēlas pierādīt ka stāsti ir patiesi, bet Ilze meklē racionālus skaidrojumus.

Aleksandrs wants to prove that the stories are true, but Ilze seeks rational explanations.

Lai arī viņi vienmēr debatē par folkloru un zinātni, viņi nolemj apvienot spēkus.

Although they always debate folklore and science, they decide to join forces.

Zinātniskā izpēte ir svarīga.

Scientific research is important.

Ilzei uzticība Aleksandra vārdos ir izaicinājums.

Ilze's trust in Aleksandrs' words is a challenge.

"Pabīdīsim robežas," Ilze teica.

"Let's push the boundaries," Ilze said.

"Izpētīsim šo mistēriju kopā.

"Let's explore this mystery together."

" Tā viņi dodas mežā.

So they venture into the forest.

Apkārtne ir skaista — zilganzaļi papardes, kālāji zilo zvaniņu ziedos.

The surroundings are beautiful — bluish-green ferns, glades of bluebell flowers.

Viņi stājas blakus lielam ozolam.

They stand next to the large oak.

Momentā, kad Ilze pieskaras zelta zīlītēm, viņa redz vīziju.

At the moment Ilze touches the golden acorns, she sees a vision.

Tas ir stāsts no Aleksandra dēstiem: feja, kas sauja zelta putekļus pār ozolu.

It's a story from Aleksandrs' tales: a fairy scattering golden dust over the oak.

Viņa saprot, ka ir vairākas lietas, ko vēl nespējam izskaidrot.

She realizes there are many things we still cannot explain.

Ilze atskatās uz Aleksandru ar izbrīnu.

Ilze looks back at Aleksandrs in amazement.

"Varbūt esmu kļūdījusies.

"Maybe I was wrong.

Varbūt maģija un zinātne var sadraudzēties.

Maybe magic and science can be friends."

" Viņi nolemj, ka šis noslēpums jāsaudzē.

They decide that this secret must be preserved.

Zīlīšu skaistums un meža maģija ir kas vairāk nekā bagātības.

The beauty of the acorns and the magic of the forest are more than just riches.

Tas ir stāsts, ko abiem jādala ar pasauli.

It's a story that both must share with the world.

Viņi uzraksta rakstu, kas apvieno leģendu un zinātni.

They write an article that combines legend and science.

Pārējie cilvēki mežā arī jāsaglabā kā tas ir — baudot skaistumu, bet nepārkāpjot robežas.

The other people in the forest must also preserve it as it is—enjoying the beauty, but not crossing boundaries.

No šīs dienas Aleksandrs un Ilze meklēs līdzsvaru starp mistiku un realitāti, un sargās šo maģisko vietu.

From this day, Aleksandrs and Ilze will seek a balance between mysticism and reality and protect this magical place.

Viņi kļuvuši par draugiem, ar cieņu pret pagātni un nākotni.

They have become friends, with respect for the past and the future.

Tas bija sākums jaunas saprašanās un draudzības laikmetam.

It was the beginning of a new era of understanding and friendship.