Bastejkalns parks pavasarī ir kā zieds, kas lēnām atveras.

Bastejkalns Park in spring is like a flower that slowly opens.

Maija devās cauri zaļajiem kokiem, smaidot un ievelkot dziļu elpu.

Maija walked through the green trees, smiling and taking a deep breath.

Viņas sirds nedaudz sitās ātrāk nekā parasti.

Her heart was beating a little faster than usual.

Maija gāja uz tikšanos ar Jāni un Lieni, lai svinētu pavasara saulainu dienu ar pikniku.

Maija was going to meet with Jānis and Liene to celebrate a sunny spring day with a picnic.

Viņa atkal pārbaudīja piknika grozu.

She checked the picnic basket again.

Iekšā bija deserts, ko viņa pagatavoja īpaši Jānim.

Inside was a dessert she had made especially for Jānis.

Tas bija viņa mīļākais saldais ēdiens — aveņu biezpienkūka.

It was his favorite sweet dish — raspberry cheesecake.

Ar šo desertu Maija cerēja sarunāties ar Jāni par to, kas viņu sirdī.

With this dessert, Maija hoped to talk to Jānis about what was in her heart.

Kad viņa turpināja soļot, redzams bija gan bērnu smiekli, gan dziedoši putni.

As she continued to walk, the laughter of children and singing birds could be heard.

Saulīte sildīja visu apkārtni, radot ideālu fonu.

The sun warmed the surroundings, creating a perfect backdrop.

"Hei, Maija!" sauca Liene, vicinot roku no pļavas.

"Hey, Maija!" called Liene, waving from the meadow.

Kopā ar viņu sēdēja Jānis, kura acis zirgabrīžiem jautri mirdzēja.

With her sat Jānis, whose eyes sparkled with playful moments.

"Priecājos, ka atnāci," Jānis teica, kad Maija pienāca viņiem tuvāk.

"I'm glad you came," Jānis said as Maija approached them.

Abi apsēdās uz sega, kas bija uzklāta uz zaļās zāles.

They both sat down on a blanket spread on the green grass.

Viņi visi sāka izritināt savus ēdienus - sviestmaizes, augļus un, protams, Maijas īpašo desertu.

They all began to unpack their food - sandwiches, fruits, and of course, Maija's special dessert.

Sarunas ritēja brīvi.

Conversations flowed freely.

Liene runāja par to, kā viņa plāno apceļot Latviju vasarā.

Liene talked about her plans to travel around Latvia in the summer.

Bet Maijas prātā bija tikai Jānis.

But Maija's mind was only on Jānis.

Viņas prāts spēlējās ar ideju atklāt savas jūtas.

Her mind played with the idea of revealing her feelings.

"Šodien es to izdarīšu," viņa sev apsolīja.

"Today I'll do it," she promised herself.

Kad ēdiens tika izsmelts un Liene aizgāja uz tuvējo kiosku pēc saldējuma, Maija juta, ka tas ir īstais brīdis.

When the food was finished and Liene went to the nearby kiosk for ice cream, Maija felt it was the right moment.

Viņa paskatījās uz Jāni un teica ar trīcošu balsi: "Jāni, man tev kaut kas jāpasaka."

She looked at Jānis and said with a trembling voice, "Jāni, I have something to tell you."

Jānis uzmeta viņai skatienu, kas bija pilns ar interesi. "Kas noticis, Maija?"

Jānis glanced at her with a look full of interest. "What happened, Maija?"

Maija dziļi ieelpoja. "Man patīk tu. Gribēju to teikt jau sen."

Maija took a deep breath. "I like you. I've wanted to say that for a long time."

Dažas sekundes bija klusums.

For a few seconds, there was silence.

Maija sirds lika kāpt pa trepēm aizvien ātrāk, bet tad Jānis pasmaidīja.

Maija's heart was racing, but then Jānis smiled.

"Maija, es arī... kautrējos to teikt, bet jūtu to pašu."

"Maija, I also... was shy to say it, but I feel the same."

Viņi abi smējās, atslēdzoties no nervozitātes, kas bijusi tik ilgi.

They both laughed, releasing the nervousness that had been there for so long.

Maija jūtās vieglāka nekā jebkad agrāk.

Maija felt lighter than ever before.

Liene atgriezās ar saldējumu un bija pārsteigta, redzot sirsnīgu smaidīšanu starp draugiem.

Liene returned with ice cream and was surprised to see the heartfelt smiles between her friends.

"Kas noticis? Es kaut ko palaidu garām?" viņa jautāja.

"What happened? Did I miss something?" she asked.

Maija un Jānis apmainījās skatieniem un turpmākā atbilde bija vienkārša: "Dzīve ir jauks piedzīvojums."

Maija and Jānis exchanged glances, and the answer was simple: "Life is a beautiful adventure."

Tajā dienā Maija saprata, cik svarīgi ir uzticēties sev un cerībām.

That day Maija realized how important it is to trust oneself and one's hopes.

Bastejkalns, pavasara saules sildīts, kļuva par īpašu vietu, kur sirdis atrada ceļu vienai pie otras.

Bastejkalns, warmed by the spring sun, became a special place where hearts found their way to each other.