Saules stari maigi spīdēja pār Vecrīgas bruģētajām ielām, siltuma pilni un aicinot pavasari.

The sun's rays gently shone over the cobbled streets of Vecrīga, full of warmth and inviting spring.

Liliju smarža, sajaukta ar kafejnīcu rīta smaržu, piepildīja gaisu.

The scent of lilies, mixed with the morning aroma of cafes, filled the air.

Ilze staigāja pa ielu ar savu brālēnu Andri, sarunā iesaistot visiem zināmo Rīgas Doma zvanu skaņu.

Ilze was walking down the street with her cousin Andris, engaging in a conversation marked by the well-known sound of the Riga Cathedral bell.

"Tev jānāk, Andri," viņa sacīja, nedaudz uzrunājot viņa plecu.

"You must come, Andris," she said, slightly tapping his shoulder.

"Māris visu sagatavojis.

"Māris has prepared everything.

Tas būs fantastisks ģimenes saiets!

It will be a fantastic family gathering!"

"Andris izskatījās sarūgtināts.

Andris looked disheartened.

"Es nezinu, Ilze.

"I don't know, Ilze.

Neesmu bijis uz ģimenes pasākumiem kādu laiku.

I haven't been to family events for some time.

Liekas, ka viss vienmēr kļūst nepatīkami.

It seems like things always turn unpleasant."

"Ilze nopūtās.

Ilze sighed.

"Ar pagātni neviens nezīvo.

"No one lives in the past.

Mūsu ģimenē ir piedzimis mierinājums.

Our family has found solace.

Mātes diena klāt.

Mother's Day is here.

Laiks mums būt kopā.

It's time for us to be together."

"Andris klusēja, vērojot pavasara pēcpusdienas dzīvību ap viņiem.

Andris fell silent, observing the life of the spring afternoon around them.

Vecrīgas šaurās ielas bija piepildītas ar daudz valodu runām, bet tur bija arī kaut kas cits — atmiņas.

The narrow streets of Vecrīga were filled with conversations in many languages, but there was also something else — memories.

"Tad, kad bijām mazi, mēs vienmēr gājām uz Māra mājām kopā," atcerējās Ilze, acīm redzama maiguma izpausme.

"When we were little, we always went to Māris's house together," Ilze recalled with obvious tenderness.

"Atceries to šeit — lietūs krāsas nokrāsoja ielu, un mēs visi skrējām slapji, līdz ieguvām gumijas zābakus?

"Do you remember here — when the rain painted the street, and we all ran soaked until we got rubber boots?"

"Andris mazliet pasmaidīja, nedaudz nolaidis galvu.

Andris smiled a little, slightly lowering his head.

"Jā, bija jautri.

"Yes, it was fun.

Mēs bijām sapņi par siltākiem laikapstākļiem Rīgā.

We dreamed of warmer weather in Rīga."

"Ilze atdeva vaļā ķeksīti par atmiņām, kas atdzīvināja smaidu viņa sejā.

Ilze unlocked a tick of memories that brought a smile to his face.

"Mēs varam atsākt šīs dienas.

"We can relive those days.

Šī Māra māja joprojām ir tā pati.

That Māris's house is still the same.

Tikai tu un es.

Just you and me."

"Viņi nonāca līdz līkumotajai ielai, kur patīkamo sākotnējo atmosfēru pavadīja klusums.

They reached the winding street, where the pleasant initial atmosphere was accompanied by silence.

Andris domāja, cīnīdamies ar paša šaubām un pagātnes nenoteiktību.

Andris was deep in thought, struggling with his own doubts and the uncertainty of the past.

Beidzot viņš pieņēma lēmumu.

Finally, he made a decision.

"Es nākšu," viņš sacīja, uzsmaidot.

"I'll come," he said, smiling.

"Un es vēlos uztaisīt dāvanu mūsu māmiņām.

"And I want to make a gift for our mothers.

Varbūt aploksne ar ziediem, ko mēs bērnībā darinājām.

Maybe an envelope with flowers, like we used to make in childhood."

"Rīta dzīvīgais ritms turpināja savu ceļu pa Vecrīgas tiltu.

The lively rhythm of the morning continued its course over the Vecrīga bridge.

Mājas diena solīja atnes Baueršu mājās pārsteigumu un prieku.

Mother's Day promised to bring surprise and joy to the Bauers family.

Un Andris zināja, ka atminoties un mierinot pagātni, viņš šajā pavasarī atradīs ceļu atpakaļ ģimenes siltumā.

And Andris knew that by recalling and comforting the past, he would find his way back to the warmth of the family this spring.