Rīgas Treniņu Nometnē pavasara saule ielauzās pa lielajiem logiem, liekot sporta inventāram mirdzēt zeltainā gaismā.

In the Rīgas Treniņu Nometnē, the spring sun broke through the large windows, making the sports equipment gleam in golden light.

Laiks nebija parasts.

The time was not ordinary.

Visi sportisti, ieskaitot Artisu, trenējās, gatavojoties nacionālajām sacensībām.

All the athletes, including Artis, were training, preparing for the national competitions.

Arī Artis, azartisks un apņēmības pilns jauns bokseris, vēlējās pierādīt savu spēku ringā.

Artis, a passionate and determined young boxer, also wanted to prove his strength in the ring.

Bet ceļš līdz uzvarai nebija viegls.

But the road to victory was not easy.

Bieži vien Artis izjuta šaubas par saviem spēkiem, un šīs šaubas pārklājās arī ar skolā uzdotajiem uzdevumiem.

Often, Artis felt doubts about his abilities, and these doubts overlapped with the tasks assigned at school.

Viņš visbiežāk trenējās kopā ar Ilzi un Valdi - viņa uzticamajiem draugiem un komandas biedriem.

He mostly trained with Ilze and Valdis—his trusted friends and teammates.

Ilze bija talantīga vieglatlēte, bet Valdis - pieredzējis un gudrs cīkstonis.

Ilze was a talented track and field athlete, while Valdis was an experienced and wise wrestler.

Abi draugi bieži palīdzēja Arti saprast, ka ne tikai fiziskais spēks, bet arī prāta spēks ir svarīgs.

Both friends often helped Artis understand that not only physical strength but also mental strength is important.

Artis lēma, ka viņam jāstrādā ne tikai pie treniņiem, bet arī jāattīsta prāta spēks.

Artis decided that he needed to work not only on training but also on developing mental strength.

Viņš lūdza padomu no sava trenera, kurš teica: "Atceries, Artis, uzvara sākas prātā.

He asked his coach for advice, who said, "Remember, Artis, victory begins in the mind.

Tava māte būs lepna neatkarīgi no rezultāta, ja tu būsi pacenties pēc labākās sirdsapziņas.

Your mother will be proud regardless of the result if you have tried your best in good conscience."

"Treniņu laikā Artis piedzīvoja kritisko brīdi, kad pretī stājās stiprs sparingu partneris.

During training, Artis experienced a critical moment when faced with a strong sparring partner.

Viņš juta, ka nespēj pretoties, bet tad atcerējās, kāpēc to visu dara - savai mātei.

He felt he couldn’t resist, but then he remembered why he was doing it all—for his mother.

Svētki nebija tālu, un viņš gribēja viņai sagādāt prieku.

The holidays weren't far away, and he wanted to bring her joy.

Artis savāca spēkus, aizvēra acis un dziļi ieelpoja.

Artis gathered his strength, closed his eyes, and took a deep breath.

Viņš spēja atgūt līdzsvaru, koncentrēt domas un pārvarēt grūtības.

He was able to regain balance, focus his thoughts, and overcome difficulties.

Viņš sāka kustēties ātrāk un gudrāk, kamēr cīņas līdzgaitnieki Ilze un Valdis mudināja viņu no malas.

He started to move faster and smarter, while his fight companions Ilze and Valdis cheered him from the sidelines.

Artis ar visiem spēkiem izturēja līdz beigu gongam.

Artis endured with all his might until the final gong.

Pēc cīņas treneris viņam teica: "Tu esi uzvarējis cīņā pats ar sevi.

After the fight, the coach said to him, "You have won the battle with yourself.

Tas prasa lielāko drosmi.

That takes the greatest courage."

"Artis saprata, ka patiess spēks ir drosme un ko darām no sirds.

Artis understood that true strength is courage and what we do from the heart.

Viņš nolēma, ka tieši ar šo apziņu stāsies uz nacionālo sacensību paklāja.

He decided that with this awareness, he would stand on the mat at the national competitions.

Mātes dienā viņš mātei uzdāvinās šo īpašo mirkli - viņa spēju pārvarēt sevi un būt stipram.

On Mother's Day, he would give his mother this special moment—his ability to overcome himself and be strong.

Viņam bija pašapziņa un atbalsts, kas šajā ceļā ir būtiskākais.

He had the confidence and support, which are the most crucial on this journey.

Un, iespējams, viņa vislielākā uzvara vēl priekšā.

And, perhaps, his greatest victory was still ahead.